Darba laika izmaiņas skatīt sadaļā: Jaunumi                 .

  Tālr: 67 144 015

Antioksidanti

Organisma antioksidatīvā statusa izvērtēšana ir nepieciešama, lai

  • noteiktu tā atbilstību normai;
  • novērstu slimību attīstību, laikus lietojot antioksidantus;
  • zinātu antioksidantu lietošanas ilgumu.

Antioksidatīvā statusa koriģēšanai tiek izmantoti preparāti ar antioksidatīvu iedarbību – E vitamīns, askorbīnskābe, selēns, beta karotīns, bioflavonoīdi u. c.

1. Kopējie antioksidanti

Brīvie radikāļi ir atomi vai molekulas ar vienu vai vairākiem nesapārotiem elektroniem. Visagresīvākie ir skābekļa brīvie radikāļi O2 un OH, kas organismā nepārtraukti veidojas dažādās bioķīmiskās reakcijās.

No pastāvīgi uzbrūkošiem skābekļa brīvajiem radikāļiem organismu pasargā antioksidatīvā aizsargsistēma, kuras sastāvā ir fermenti (superoksīddismutāze, katalāze, glutationperoksidāze, glikozo-6-fosfātdehidrogenāze) un nefermenti (E vitamīns, beta karotīns, urīnskābe, albumīns, bilirubīns).

Mainoties kādai no antioksidatīvās sistēmas sastāvdaļām, šūna vairs nespēj pilnībā neitralizēt skābekļa brīvos radikāļus, un tie graujoši iedarbojas uz tās

  • membrānu lipīdu slāni, ierosinot lipīdu peroksidāzes procesu;
  • olbaltumvielām, izjaucot fermentu darbību un jonu transportu;
  • DNS struktūru, ierosinot vēža attīstību.

Nepietiekams antioksidantu daudzums var būt par iemeslu nopietnas slimības attīstībai – audzējiem (ļaundabīgo audzēju veidošanās ir saistīta ar brīvo radikāļu nelabvēlīgo ietekmi uz šūnas DNS), kardiovaskulārajām slimībām, reimatoīdajam artrītam, diabētam (brīvie radikāļi izraisa saliņu šūnu destrukciju), Alcheimera slimībai, zobu kariesam, neauglībai u. c.

2. Glutationperoksidāze (selēns)

Selēns organismā nokļūst tikai ar uzturproduktiem un pēc tam nonāk proteīnu sastāvā. Selēns ir antikancerogēns, imūnstimulators; to iesaka lietot sirds-asinsvadu slimību profilaksei. Selēns mazina intoksikāciju ar smagajiem metāliem, alkoholu; tam piemīt pretiekaisuma darbība.

Glutationperoksidāze ir selēnatkarīgs ferments, kas katalizē ūdeņraža peroksīdu un lipīdu hidroksiperoksīdu sadalīšanos līdz šūnai mazāk kaitīgiem savienojumiem. Glutationperoksidāze atindē organismu no brīvajiem radikāļiem. Ja šī enzīma trūkst, tiek kavēta peroksīdu neitralizācija.

Ja organismā ir selēna deficīts, glutationa peroksidāzes līmenis samazinās, savukārt brīvo radikāļu koncentrācija palielinās, radot daudzu šūnu struktūru un ģenētiskā aparāta bojājumus, vielmaiņas traucējumus.

Pazeminātas vērtības

Tas ir selēna deficīts organismā

  1. Nieru mazspēja.
  2. Kolīts.
  3. Autoimūnās slimības.
  4. Nepilnvērtīgs uzturs.
  5. Smēķēšana.
  6. Alkoholisms.
  7. Stress.
arrow_upward