Darba laika izmaiņas skatīt sadaļā: Jaunumi                 .

  Tālr: 67 144 015

Augšanas hormoni

Hipersomatotropisms klīniski izpaužas kā akromegālija vai gigantisms. Pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās izraisa arī palielinātu IGF-1 producēšanu aknās, un abu šo hormonu mijiedarbība rada gigantismam un akromegālijai raksturīgās pārmaiņas. Nav vienota viedokļa par to, cik lielā mērā augšanas hormons iedarbojas uz augšanas procesu tieši un cik – ar IGF starpniecību.

1. Somatotropais hormons

Somatotropais hormons – STH (cilvēka augšanas hormons) – ir viens no hipofīzes hormoniem. Tas sastāv no 191 aminoskābes, un tā molekulārā masa ir 22 000 Da. STH ir anaboliskais hormons, kas stimulē olbaltumu sintēzi, šūnu mitozi, pastiprina lipolīzi, veicina brīvo taukskābju atbrīvošanos no taukaudiem, glikozes transportu un glikogēna veidošanos.

Veselam cilvēkam augšanas hormons visvairāk rodas pubertātes periodā, kad pastiprināti izdalās somatomedīni – insulīnam līdzīgie augšanas faktori, un grūtniecības laikā.

STH mērīšanai ir nozīme akromegālijas, gigantisma, kā arī pundurisma un nepietiekamas augšanas diagnosticēšanā. STH izdalīšanās traucējumi ir agrīns hipofīzes funkcionālo bojājumu simptoms. STH līmeni samazina nogurums, estrogēni, kortikosteroīdi. STH koncentrācija paaugstinās badošanās un miega laikā.

Paaugstinātas vērtības

  1. Akromegālija, gigantisms.
    STH izdalīšanās ir nenoteikta, pulsējoša, tādēļ ar vienreizēju STH noteikšanu, lai diagnosticētu akromegāliju, nepietiek. Dažreiz veseliem pacientiem (sievietēm) iegūtās vērtības sasniedz pat 30 ng/ml.
  2. Badošanās.
  3. Hroniska nieru nepietiekamība.
  4. Stress.
  5. Pēctraumatiskie un pēcoperācijas stāvokļi.
  6. Alkoholisms.
  7. Porfīrija.
  8. Hiperglikēmija pacientiem ar slikti kompensētu diabētu.

Pazeminātas vērtības

  1. Hipofizārais pundurisms.
    Parasti vienreizēja STH koncentrācijas noteikšana diagnostikai nav pietiekama, tāpēc tiek izmantoti dažādi provokācijas testi – insulīna tolerances tests, glikagona stimulācijas tests, arginīna stimulācijas tests u. c.
  2. Hiperkorticisms.
  3. Radioterapija, ķīmijterapija.
  4. Icenko-Kušinga sindroms.

2. Insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF-1)

Insulīnam līdzīgie augšanas faktori ir anabolie hormoni. IGF-1 ir peptīds ar proinsulīnam līdzīgu struktūru, kuras dēļ tas arī ieguvis savu nosaukumu; senāk tas tika saukts par somatomedīnu C. IGF-1 sintezē daudzi audi, tomēr tā lielāko daļu – hepatocīti.

Augšanas hormona (STH) sekrēciju, no vienas puses, regulē somatoliberīns un somatostatīns, no otras puses, – IGF-1. Tieši IGF-1 veic STH anabolo funkciju – palielina olbaltumu sintēzi, iesaistot vielmaiņā aminoskābes un tā tiešā veidā paātrinot RNS transkripciju un translāciju. IGF-1 koncentrācija atspoguļo 24 stundu STH integrēto koncentrāciju, un tai nav pulsveida sekrēcijas, kā arī ir lielāks pussabrukšanas periods nekā STH. Tādēļ, lai novērtētu STH bioloģisko aktivitāti, vislabāk ir analizēt IGF-1. IGF-1 ir nozīme policistisku olnīcu sindroma patoģenēzē.

STH un IGF-1 analīžu izvērtējums (P. E. Klaitons)

STH IGF-1 Interpretācija Rekomendācijas
Normāls Normāls STH/IGF ass ir normāla
Pazemināts Normāls Iespējama STH insuficience Atkārto STH analīzi: ja STH ir pazemināts, tad apstiprinās STH insuficience
Normāls vai pazemināts Pazemināts Iespējams nejutīgums pret STH Veic IGF-1 ģenerācijas testu
Pazemināts Pazemināts Apstiprināta STH insuficience Veic MRI sellārajam un suprasellārajam apvidum

3. Insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošais proteīns-3 (IGFBP-3)

IGFBP-3 ir cits potenciāli noderīgs tests akromegālijas diagnostikai. To sintezē aknu endoteliālās šūnas. IGF-1 un IGFBP-3 koncentrācija savstarpēji korelē. IGFBP-3 paaugstinātas vērtības tiek noteiktas visiem pacientiem ar akromegāliju.

arrow_upward