Darba laika izmaiņas skatīt sadaļā: Jaunumi                 .

  Tālr: 67 144 015

Nieru bioķīmiskie rādītāji

Ir daudzi testi, kas tiek izmantoti nieru patoloģiju skrīningam. Informāciju dod urīna analīze ar stripu, urīna sedimenta mikroskopija un specifisko proteīnu noteikšana. Nieru funkciju var novērtēt, arī izmeklējot asins bioķīmiskos rādītājus.

1. Urea

Urea agrāk par citiem rādītājiem reaģē uz nieru funkciju traucējumiem. Tā nozīmīgumu nieru disfunkciju diagnostikā mazina vienīgi urea atkarība no ārpusnieru faktoriem.

Paaugstinātas vērtības

  1. Retencioza nieru urēmija (glomerulonefrīts, pielonefrīts).
  2. Retencioza ārpusnieru urēmija:
    • hemodinamikas traucējumi;
    • hipohidratācija;
    • urīnizvadceļu obturācija (nefrolitiāze);
    • gastrointestināla asiņošana.
  3. Produktīva urēmija (audzēji).
    Produktīvā urēmijā daudz vairāk paaugstinās citas slāpekļa frakcijas.

Pazeminātas vērtības

  1. Aknu slimības (ciroze).
  2. Hiperhidratācija.

2. Kreatinīns

Kreatinīna koncentrācija asinīs katram pacientam ir relatīvi pastāvīga un atkarīga no muskulatūras masas. Kreatinīna līmenis nav atkarīgs no diētas un citiem ekstrarenāliem faktoriem. Kreatinīns nav jutīgs rādītājs agrīnā nieru saslimšanas stadijā, jo pacientiem ar akūtu nieru nepietiekamību kreatinīna koncentrācija var palikt normas robežās un neatspoguļot nieru disfunkciju.

Paaugstinātas vērtības

  1. Nieru funkciju traucējums.
  2. Urīnizvadceļu obturācija.
  3. Audu destrukcija.
  4. Pastiprināts katabolisms.
  5. Aknu slimības.
  6. Miopātijas, muskulatūras distrofija.

Pazeminātas vērtības

  1. Nav klīniski diagnostiskas nozīmes.

3. Glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ)

Glomerulu filtrācijas ātrums raksturo nieru funkcionālās spējas. GFĀ ir asins plazmas šķidruma daudzums, kas tiek filtrēts no nieru glomerulu kapilāriem uz nefrona kapsulu noteiktā laika vienībā.

Klīniskajā darbā vispopulārākā ir GFĀ aprēķina Kokrofta- Golta formula:


Ir nepieciešams zināt vecumu, dzimumu, ķermeņa masu un seruma kreatinīnu. Sievietēm iegūtais gala rezultāts vēl ir jāpareizina ar koeficientu 0.85. Jaunākiem par 18 gadiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar lielu ķermeņa masu šī formula nav pielietojama.

Indikācijas GFĀ aprēķināšanai:

  1. Nieru saslimšanas.
  2. Obstruktīvas nefropātijas.
  3. Arteriālā hipertensija.
  4. Cukura diabēts.
  5. Sirds saslimšanas.
  6. Ateroskleroze.
  7. Ilgstoša terapija ar nefrotoksiskiem medikamentiem.

4. Urīnskābe

Urīnskābes koncentrācija plazmā ir atkarīga no purīnu sadalīšanās ātruma un urīnskābes izdalīšanās ātruma caur nierēm. Urīnskābe plazmā ir nātrija sāļu (urātu) veidā un tādā koncentrācijā, kas ir tuva piesātinājumam, tādēļ, ja urīnskābes vērtības ir augstas, ir iespējama nātrija urāta kristalizācija. Apmēram 70 % urīnskābes no organisma izdalās ar urīnu.

Paaugstinātas vērtības

  1. Primārā hiperurikēmija (podagra):
    • purīnu pārprodukcija – idiopātiska un iedzimtas metabolisma slimības (fermenta hipoksantīnguanīnfosforiboziltransferāzes deficīts – Leša-Nīhana sindroms; glikoz-6-fosfotāzes deficīts);
    • samazināta idiopātiska ekskrēcija.
  2. Sekundārā hiperurikēmija (podagra):
    • nieru slimības;
    • palielināta renālā absorbcija un samazināta sekrēcija – indes (svina nefropātijas), organiski savienojumi (laktāts, acetāts), zāles (tiazīdie diurētiķi, salicilāti – mazās devās);
    • pastiprināta nukleīnskābju aprite – hemoblastozes (policitēmija, hroniska mieloleikoze, osteomieloskleroze), citotoksiskas zāles;
    • audu hipoksija.

Pazeminātas vērtības

  1. Aknu slimības.
  2. Nieru tubulārās daļas defekts (Fankoni sindroms).

5. Cistatīns C

Cistatīns C ir cisteīna proteāzes inhibitors, ko ražo un vienmērīgi izdala visas kodolu saturošas šūnas. Līdz ar to cistatīns C nav atkarīgs no indivīda dzimuma, muskuļu masas, uztura. Cistatīna C koncentrācija ir stabila, un tas nierēs tiek tikai filtrēts kamoliņos. Cistatīns C labāk nekā kreatinīns ir derīgs gadījumos, kad nieru funkcija ir gandrīz normāla vai tikai nedaudz pavājināta.

6. Beta 2 mikroglobulīns

Beta 2 mikroglobulīns ir zemas molekulmasas olbaltums, kas brīvi tiek filtrēts kamoliņos un pilnībā reabsorbēts proksimālā kanāliņa epitēlijšūnās. Ja ir kamoliņu filtrācijas traucējumi, beta 2 mikroglobulīna daudzums serumā palielinās.

Izmantojot beta 2 mikroglobulīnu nieru slimību diagnostikā, jāatceras, ka tā daudzums serumā var būt palielināts arī pacientiem ar limfoproliferatīvām slimībām un dažām citām patoloģijām.

arrow_upward