Darba laika izmaiņas skatīt sadaļā: Jaunumi                 .

Mani rezultāti

  Tālr: 67 144 015

Literatūra

Hormoni.Vairogdziedzera hormoni.

  1. Aziz, D. C. Use and interpretation of tests in Endocrinology. Specialty Laboratories. 1997. P. 141–152.
  2. Bodlaender, P. Anti-TPO antibodies in thyroid autoimmune disease. DPC technical report. 1997.
  3. Hay, I. D. et. al. American Thyroid Association assesment of current free thyrotropin and thyroid hormone measurements and guidelines for future clinical assays. Clinical Chemistry. Vol. 37. 1991. P. 2002–2008.
  4. Nystrom, E. Clinical and laboratory aspects of reference intervals and use of thyroid antibodies : Lecture. Göteborg, Sweden. Department of Endocrinology, 2004.
  5. Helds, A. Klīniskā endokrinoloģija. SIA “REVI-2”, 2000. 36.–116. lpp.
  6. Nicoloff, J. T. Guide to thyroid function testing. Abbott Laboratories, 1991.
  7. Stockigt, J. R. Guidelines for diagnosis and monitoring of thyroid disease : nonthyroidal ilness. Clinical Chemistry. 1996. P. 188–192.
  8. www.thyroidmanager.org


Dzimumhormoni.

  1. Carlstrom, K., Bolton, N., Kallner, A., Vihko, R. Assay of reproductive hormones : when, why and how. Farmos Diagnostica. 1988. P. 6–63.
  2. Frantz, A. G. Physiology in medicine : Prolactin. New Engl. J. Med. 1978. P. 201–207.
  3. Hubl, W. Hormone diagnosis for fertility disorders. Sorin, 1994. P. 1–15.
  4. Lazdāne, G., Andrējeva, S., Auziņa, I., u. c. Ginekoloģijas rokasgrāmata. G. Lazdāne, S. Andrējeva, I. Auziņa u. c. Nacionālais apgāds, 2000. 108.–117., 238.–240., 254.–255. lpp.
  5. Pollow, K. Guide to reproductive endocrinology. Boehringer Mannheim GmbH, 1993. P. 23–26.
  6. Vankrieken, L. Progesterone and ectopic pregnancy : a critical review. DPC, 1999. P. 1–4.


Virsnieres un ar tām saistītie hormoni. Augšanas hormoni.

  1. Aziz, D. C. Use and interpretation of tests in Endocrinology. Specialty Laboratories. 1997. P. 117–124.
  2. Gosling, J. P., Middle, J. and et. al. Standartisation of hapten immunoprocedures : total cortisol. 4 Bergmeyer Conference. 1992. P. 3–41.
  3. Moore, A., Aitken, R., Burke, C. and et. al. Cortisol assays : guidelines for the provision of a clinical biochemistry service. Annals of Clinical Biochemistry. Vol. 22. Part 5. 1985. P. 435–455.
  4. Soldin, St. J., Rifai, N., Hicks, J. M. Biochemical basis of pediatric disease. AACC Press, 1998. P. 157–178.
  5. Štifts, A. Insulīnam līdzīgo augšanas faktoru nozīme augšanas traucējumos. Doctus. Nr. 1, 2004. 14.–15. lpp.


Osteoporoze un kaulu vielmaiņas marķieri.

  1. Bettica, P., Moro, L. Biochemical markers of bone metabolism in the assesment of osteoporosis. JIFCC.Vol. 7. Issue 1. 1995. P. 14–22.
  2. De Souza, M. J., Miller, B. E. Kaulu vielmaiņas bioķīmisko marķieru klīniskā interpretācija. DPC, 1999.
  3. Souberbielle, J.-C., Necker-Enfants Malades, H. The use of parathyroid hormone in clinical practise. Abbott, 2006. P. 4–14.


Audzēju marķieri.

  1. Autoru kolektīvs Baltiņas, D., vadībā. Klīniskā onkoloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 45.–56. lpp.
  2. Fatteh-Moghadam, A., Stieber, P. Sensible use of tumour markers. Roche, 1993. P. 33–34, 39–41.
  3. Heisl, J., Diziol, P. Tumour markers. Boehringer Mannheim, 1991. P. 38–41, 50–57.
  4. Lazdāne, G., Andrējeva, S., Auziņa, I., u. c. Ginekoloģijas rokasgrāmata. Nacionālais apgāds, 2000. 335.–336. lpp.
  5. Stamey, T. A., Yang, N., Hay, A. R., McNeal, J. E., Freiha, F. S., Redwine, E. Prostate-specific antigen asay marker for adenocarcinoma of the prostate. New Eng. J. Med. 317, 1987. P. 909–916.
  6. Struve, I. Tumour diseases : a clinical guide. Abbott, 1996. P. 42–64.
  7. Vesella, R. Trends in immunoassays of prostate-specific antigen: serum complexes and ultrasensitivity. Clinical Chemistry. 39, 1993. P. 2035–2039.


Aizkuņģa dziedzera endokrīnā funkcija un glikozes regulācijas hormoni.

  1. Abeberga-Augškalne, L., Āboltiņa-Āboliņa, E., Aivars, J., u. c. Cilvēka fizioloģija. Rīga : Zvaigzne, 1986. 282.–284. lpp.
  2. Brownlee, M. Advanced protein glycosylation in diabetes and aging. Annu. Rev. Med. 46, 1995. P. 223–234.
  3. Larsen, M. L., Horder, M., Mogensen, E. F. Effect of long-term monitoring of glycosylated hemoglobin levels in insulin-dependent diabetes mellitus. New Engl. J. Med. 323, 15, 1990. P. 1021–1025.
  4. Pīrāgs, V., Rasa, I. 2. tipa cukura diabēta profilakses, diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. Rīga : Latvijas Diabēta asociācija, Latvijas Endokrinologu asociācija, 2007. 8.–13. lpp.
  5. Rohlfing, C., Wiedmeyer, H. M., Little, R., et. al. Biological variation of glycohemoglobin. Clinical Chemistry. 48 (7), 2002. P. 1116–1118.
  6. The Expert Committee on the diagnosis and Classification of Diabetes mellitus : Report of the expert committee on the diagnosis and classification of diabetes mellitus. Diabetes Care. 24, 2001. Supplement 1. P. 5–20.


Olbaltumvielas. Plazmas olbaltumvielas. Akūtās fāzes reakcija. Reimotesti.

  1. Lazovskis, I., Siliņš, I. Praktiskā reimatoloģija. Rīga : Zvaigzne, 1988. 17.–19., 39.–40. lpp.
  2. Meisner, M. Procalcitonin : a new, innovative marker for severe infection and sepsis. BRAHMS, 1996. P. 7–10, 36–38.
  3. Rifai, N., Warnick, G.R., Dominiczak, M.H. Handbook of lipoprotein testing. AACC Press, 2000. P. 65–71.
  4. Skuja, N., Danilāns, A., Geldnere, G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 430.–431. lpp.
  5. Topfer, G., Thomae, R., Zawta, B. Proteins in laboratory medicine-questions and answers. Boehringer Mannheim. P. 3–8.
  6. Страйер, Л. Биохимия. Москва : Мир, 1984. Стр. 18–25.


Alerģija. Humorālās imunitātes rādītāji. Šūnu imunitātes rādītāji.

  1. Beķere, A. Alerģisko slimību diagnostikas metodes. Jums, kolēģi. 3, 2000. 14.–22. lpp.
  2. Kellers, R. Ievads imunoloģijā un imūnpatoloģijā. Rīga : Zvaigzne, 1991. 30.–34., 41.–45., 175.–186. lpp.
  3. Remberga, S., Bekkere, T. Pārtikas produktu nepanesība bērniem. Latvijas Pediatrs. Aprīlis, 2002. 18.–22. lpp.
  4. Roitt, I., Brostoff, J., Male, D. Immunology. Gower Medical Publishing, 1987. P. 7.2–7.13.
  5. Sinclair, D., Peters, S. A. The predictive value of total serum IgE for a positive allergen specific IgE result. Journal of Clinical Pathology. 57, 2004. P. 956–959.


Autoimunitāte. Celiakija un tās diagnostika. Antifosfolipīdu sindroms un tā laboratorā diagnostika.

  1. Boyes, B. Laboratory diagnosis of antiphospholipid antibodies. Immunoconcepts newsletter. No. 8, 1993.
  2. Caruso, I., Caruso, E. M., Signo, P. Laboratory tests in rheumatology. JIFCC. 6, 1996. P. 124–130.
  3. Le Ming Hang, Nakamura, R. M. Clinical laboratory tests for the evaluation of autoimmune diseases. LabMedica International. Sep–oct, 1996. P. 12–14.
  4. Mikažāne, H. Vadlīnijas diagnostikā pacientiem ar poliartikulāru sāpju sindromu. Doctus. 1, 2004. 11.–13. lpp.
  5. Nigel Harris, E., Bos, K. An acute disseminated coagulopathy-vasculopathy associated with the antiphospholipid syndrome. Arc. Internal Medicine. 151, 1991. P. 231–233.
  6. Skuja, N., Danilāns, A., Geldnere, G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 284.–287. lpp.
  7. www.medicinenet.com


Kardioloģiskie marķieri.

  1. Bolander-Gouaille, Ch. Focus on homocysteine. Springer, 2000. P. 20–31.
  2. Elksne, K., Zvejniece, R. B tipa nātrijurētiskā peptīda nozīme sirds mazspējas diagnostikā un prognozes izvērtēšanā. Jums, kolēģi. 7, 2003. 24.–26. lpp.
  3. Kalniņš, U., Kalvelis, A., Ērglis, A. u. c. Akūts koronārs sindroms : vadlīnijas. Rīga : Latvijas kardiologu biedrība, 2003. 11., 14. lpp.
  4. McCullough, P. A., Omland, T., Maisel. A. S. B-type natriuretic peptides : a diagnostic breakthrough for clinicians. Reviews in cardiovascular medicine. Vol. 4, 2, 2003. P. 72–80.
  5. Studdy, P. R., Bird, R. Serum angiotensin converting enzyme in sarcoidosis-it value in present clinical practise. Ann. Clin. Biochem. 26, 1989. P. 13–18.


Aknu funkcionālie testi. Fermenti un to diagnostiskā vērtība. Nieru bioķīmiskie rādītāji.

  1. Guder, W. G. Fundamentals in laboratory medicine : renal diseases. Roche Diagnostics, 2000. P. 4–5, 18–25.
  2. Pētersons, A., Vēverbrants, E., Lazovskis, I. Kā atklāt un ārstēt nieru slimības. A. Pētersona autorizdevums, 1998. 42.–44. lpp.
  3. Schmidt, E., Schmidt F. W. Brief guide to practical enzyme diagnosis. Boehringer Mannheim. 1976. P. 15–47.
  4. Thomas, L. Labor un Diagnose. Marburg : Die Medizinische Verlagsgesellschaft, 1988. P. 56–147.


Lipīdi. Asins plazmas lipoproteīdi.

  1. Bodnieks, E., Rasa, I. Hipertrigliceridēmija ārsta klīniskajā praksē. Doctus. Maijs, 2004.
  2. Li, J., Kondo, A., Maekawa, M., Kanamori, M., Kanno, T. Hypertriglyceridemia characterized by LDL phenotype and lipoprotein lipase gene mutation. Clin. Chem. Lab. Med. 38(12), 2000. P. 1263–1270.
  3. Rifai, N., Warnick, G.R., Dominiczak, M.H. Handbook of lipoprotein testing. AACC Press, 2000. P. 65–71.
  4. Soldin, St. J., Rifai, N., Hicks, J. M. Biochemical basis of pediatric disease. AACC Press, 1998. P. 457–489.
  5. Steiner, G. Specific risk of diabetes for atherosclerosis. Excerpta Medica. 1994. P. 8–23.


Ģenētiskie izmeklējumi.

  1. Graves, J. Ch., Miller, K. E., Sellers A. D. Maternal serum triple analyte screening in pregnancy. Am. Family Physician. 65, 2002. P. 915–920, 922.
  2. Kaplan, L. A., Pesce, A. J. Clinical chemistry-theory, analysis and correlation. The C. V. Mosby company, 1984. P. 833–863.
  3. Newberger, D. S. Down syndrom : prenatal risk assessment and diagnosis. Am. Family Physician. 62, 2000. P. 825–832, 837–838.


Medikamentu un vielu monitorēšana. Antioksidanti.

  1. Čerņevskis, H. Minerālvielas un mikroelementi cilvēka organismā. Rīga : Nacionālais apgāds, 2004. 91.–98. lpp.
  2. Evans, W. E., Oellerich, M., Holt D. W. Therapeutic drug monitoring : clinical guide. ABBOT Laboratories, 1994. P. 6–14, 68–69.
  3. McClatchey, D. Clinical laboratory medicine. 1994. P. 429–430.
  4. Tietz, N. W. Fundamentals of clinical chemistry. W. B. Saunders company, 1987. P. 855–856.
  5. Камышников, В. С. Клинические лабораторные тесты от А до Я и их диагностические профили. МЕДпресс-информ, 2005. Стр. 19–20.


Infekciju slimību laboratorā diagnostikā.

  1. Bļugers, A., Davidova, V., Novickis, I. Infekcijas slimības. Rīga : Zvaigzne, 1977. 329.–337. lpp.
  2. Copola, R., Rizzetto, M., Bradley, D. W. Viral hepatitis handbook. Sorin, 1996. P. 21–22, 28–30, 46–49.
  3. Danilāna, A., vadībā. Pa gastroenteroloģijas džungļu takām. Rīga : Nacionālais apgāds, 2005. 31.–32. lpp.
  4. Domeika, M., Mardh, P.-A. ABC on chlamydia. Syva, 1993. P. 28–37.
  5. Dumpis, U. Hlamīdiju infekcija. Sveiks un Vesels. Nr. 9, 1996. 18–19. lpp.
  6. Jandreski, M. A. Hepatitis testing: the coming new era. LabMedica International. July–August, 1999. P. 6–8.
  7. Kalniņa, V. Ī. Virusoloģija. Rīga : Nacionālais apgāds, 2003. 217.–223. lpp.
  8. Lazzarotto, T. et. al. Evaluation of the Abbott AxSYM CMV IgM assay in conjuction with other CMV IgM tests and a CMV IgG avidity assay. Clinical and diagnostic laboratory immunology. Jan, 2001. P. 196–198.
  9. Lorenz, R. Diagnosis and clinical aspects of toxoplasmosis. Boehringer Mannheim, 1989. P. 9–15.
  10. Maine, G. T., Lazzarotto, T., Landini, M.-P. New developments in the diagnosis of maternal and congenital CMV infection. Expert Rev. Mol. Diagn. 1, 2001. P. 19–29.
  11. Pass, R. F., Landini, M. P., Lazzarotto, T., Thulliez, P., Remington, J. S., Pustowoit, B. Congenital diseases learning guide. ABBOTT, 2006. P. 8–15, 43–44, 59.
  12. Rahn, D. W., Evans, J. Lyme disease. ACP, 1998. P. 168–183.
  13. Skuja, N., Danilāns, A., Geldnere, G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 149.–152., 159.–163. lpp.
  14. Vasariņš, P., Miltiņš, A. Klīniskā dermatoveneroloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 386.–388. lpp.
  15. Vīksna, L. Vīrushepatīts C – norise, ārstēšana, prognoze, profilakse. Rīga : Nacionālais apgāds, 2003. 39.–42. lpp.


Hematoloģija. Anēmiju diferenciālā bioķīmiskā diagnostika.

  1. Bain, B. J. Blood cells : a practical guide. Blackwell Science, 1995. P. 42–67.
  2. Danilāna, A., vadībā. Pa gastroenteroloģijas džungļu takām. Rīga : Nacionālais apgāds, 2005. 31.–32. lpp.
  3. Hastka, J. Anemia. Questions and answers. Roche Diagnostics, 2003. P. 28–55.
  4. Hoffbrand, A. V., Lewis, S. M., Tuddenham, E. G. D. Postgraduate Haematology. Butterworth Heinemann, 1999. P. 13–22.
  5. Lejniece, S. Klīniskā hematoloģija. Rīga : Nacionālais medicīnas apgāds, 2002. 22.–26. lpp.
  6. Matzner, J., Konjn, A., Hershko, S. Serum ferritin in hematologic malignancies. Am. J. Hematology. 9, 1980. P. 13–22.
  7. Mikažāne, H. EGĀ kā reimatoloģisko slimību procesa aktivitātes rādītājs : lekcija. Rīga, 2007.
  8. Wallach, J. Interpretation of diagnostic tests : a handbook synopsis of laboratory medicine. New York : Little, 1992. P. 268–269.
  9. Wick, M., Pinggera, W., Lehmann, P. Ferritin in iron metabolism. Springer-Verlag, 1995. P. 62–71.


Elektrolīti un asins gāzes.

  1. Čerņevskis, H. Minerālvielas un mikroelementi cilvēka organismā. Rīga : Nacionālais apgāds, 2004. 35.–41. lpp.
  2. Kulpmann, W.-R., Stummvoll, H.-K., Lehmann, P. Electrolytes : clinical and laboratory aspects. Springer, 1996. P. 5–27.
  3. Prencipe, L. Brenna, S. The acid-base balance : theoretical and practical aspects. Instrumentation Laboratory, 1998. P. 19–28.


Hemostāze.

  1. Kearon, C., Ginsberg, J. S., Douketis, J., Crowther, M., Brill-Edwards, P., Weitz, J. I., Hirsh, J. Management of suspected deep venous thrombosis in outpatients by using clinical assessment and d-dimer testing. Ann. Intern. Med. 135, 2001. P. 108–111.
  2. Lutze, G., Guericke von, O. Useful facts about coagulation. Roche Diagnostics, 2004. P. 290–304.
  3. Schiffman, F. J. Hematologic pathophysiology. Lippincott-Raven, 1998. P. 185–221.
  4. Wells, P. S. et. al. Evaluation of d-dimer in the diagnosis of suspected deep-vein thrombosis. New Engl. J. Med. Sep, 25, 349, 2003. P. 1227–1235.
  5. www.merck.com
  6. Долгов, В. Морозова, В. и др. Клинико-диагностическое значение лабораторных показателей.Москва, 1995. Стр. 113–123.


Imūnhematoloģija.

  1. Kellers, R. Ievads imunoloģijā un imūnpatoloģijā. Rīga :Zvaigzne, 1991. 283.–284. lpp.
  2. Slaidiņš, J., Purne, S. Asinis un asins plazmas aizvietotāji. Rīga : Zvaigzne, 1985. 12.–40. lpp.
  3. Волкова, О. Я., Афанасьев, Б. В., Эмануель, В. Л. Иммунологические исследования в клинической практике : клиническая лабораторная диагностика. Медицина. 2, 2007. Стр. 25–32.
  4. Камышников, В. С. Клинические лабораторные тесты от А до Я и их диагностические профили. МЕДпресс-информ, 2005. Стр. 144.


Fēču izmeklēšana. Urīna analīze.

  1. Brunzel, N. A. Fundamentals of urine and body fluid analysis. Elsevier, 2004. P. 177–209.
  2. Chiodini, P. L., Moody, A. H., Manser, D. W. Atlas of medical helminthology and protozoology. Churchill Livingstone, 2001. P. 5, 54–56.
  3. Grosfeld, G. D., Wolf, J. S., Litwin, M., Hricak, H., Shuler, C. L., Agerter, D. C., Carroll, P. R. Asymptomatic microscopic hematuria in adults : summary of the AUA best practice policy recommendations. American Family Physician. Vol. 63, No. 61, 2001. P. 1145–1154.
  4. Guder, W. G. Fundamentals in laboratory medicine : renal diseases. Roche Diagnostics, 2000. P. 6–17.
  5. Hagemann, P., Kimling, H., Zawta, B. Fundamentals of laboratory testing : urine. Roche Diagnostics, 2003. P. 15–30.
  6. www.biosci.ohio-state.edu


Iztriepju izmeklēšana. Citi izmeklējumi.

  1. Autoru kolektīvs Baltiņas, D., vadībā. Klīniskā onkoloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 380.–386. lpp.
  2. Ābelīte, A. Demodex folliculorum nozīme iekaisīgu ādas slimību etiopatoģenēzē. Doctus. Maijs, 2005.
  3. Dālmane, A., Koroļeva, O. Histoloģija. Rīga : Zvaigzne, 1990. 451.–481. lpp.
  4. Lavrinoviča, E. Medicīniskā mikoloģija : lekcija. Rīga, 2006.
  5. Rubins, A., Gūtmane, R., Rubins, S. Gonoreja. Hlamidioze. Trihomoniāze. 2. daļa. Rīga, 1999. 14.–15. lpp.
  6. Vasariņš, P., Miltiņš, A. Klīniskā dermatoveneroloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 257.–274. lpp.
  7. Дмитриев, Г. А. Лабораторная диагностика бактериальных урогенитальных инфекций.Медицинская книга, 2003. Стр. 292–296.
  8. Кашкин, П. Н., Шеклаков, Д. Руководство по медицинской микологии. Москва : Медицина, 1978. Стр. 92–113.
  9. Саттон Д., Фотергилл, А., Ринальди, М. Опредилитель патогенных и условно патогенных грибов.Москва : Мир, 2001. Стр. 386–396.
  10. Шабалова, И. П. Цитологический атлас : критерии диагностики заболеваний шейки матки. Москва, 2001. Стр. 12–14, 27–41.
  11. Шабалова, И. П., Джангирова, Т. В., Волченко, Н. Н., Пугачев, К. К. Цитологический атлас : диагностика заболеваний молочной железы. Москва, 2005. Стр. 13–17.


Bakterioloģija.

  1. Mazjānis, I., Tirāns, E. Infekcijas slimības. 2006. 115.–116., 526.–527., 904. lpp.
  2. Mims, C., Playfair, J., Roitt, I., Wakelin, D., Williams, R. Medical microbiology. Mosby, 2001. P. 253–271.
  3. Pētersons, A., Vēverbrants, E., Lazovskis, I. Kā atklāt un ārstēt nieru slimības. A. Pētersona autorizdevums, 1998. 322.–327. lpp.
  4. Power, D. A., McCuen, P. J. Manual of BBL products and laboratory procedures. Becton Dickinson, 1988. P. 10–20, 42–54.
  5. Vandepitte, J., Engbaek, K., Piot, P., Heuck, C. C. Basic laboratory procedures in clinical bacteriology. WHO, 1991. P. 21–35, 78–83.
arrow_upward

NMS laboratorija

  Tālrunis:

67144015

  Fakss:

+371 67436700

info@nms-laboratorija.lv

Seko mums

© 2018 NMS Laboratorija. Visas tiesības aizsargātas. Created by BrainAgent